16.03.2012

Esmu viens no tiem cilvēkiem, kuram jau labu laiku vārds ”radošums” neko neizsaka, jo tā nepārtrauktā lietošana ir devalvējusi tā vērtību un nozīmi.  Katrs cilvēks ir radošs. Tā ir mūsu būtība. Tāpēc būtu jādomā kā novērst to visu, kas mums traucē izpaust un realizēt savu būtību, nevis aicināt mums būt par tiem, kas jau esam.

Radošums ir tikai pats sākums, vēl ir nepieciešama drosme, pārliecība un griba to īstenot no vienas puses un uzticība un brīvība no otras puses.  Bailes kļūdīties tiek uzskatītas par lielāko radošuma apspiedēju.  Šīs bailes ir iemācītas un izriet no vides, kurā dzīvojam, nevis no mūsu raksturiem. Cik bieži mēs varam kļūdīties, lai neapdraudētu savu vietu esošā sabiedrības un valsts modelī? Cik bieži mēs varam izskatīties muļķīgi, lai neapdraudētu savu reputāciju un karjeru? Ja mans uzņēmums nobankrotēs, vai man maz tiks dota otra iespēja (no investoriem, atbalsta programmu ietvaros no valsts)? Ja es pastāstīšu savu jauno ideju citiem, cik daudz būs tādu, kuri to attīstīs un atbalstīs, nevis uzreiz sāks meklēt problēmas tajā un skaidros gudri kāpēc nekas nesanāks?

Pirms gada biju viens no tiem, kas izveidoja Facebook aplikāciju ”Ideju Akadēmija”, kurā tika radītas daudzas lieliskas idejas, piemēram, par jauniem produktiem un mārketinga aktivitātēm...un tur tās lielā mērā arī palika. Radošums nav problēma, problēma ir tajā, ka cilvēki meklē jaunas idejas, iegūst tās un pēc tam intelektuāli tās iznīcina, lai darītu to, kas vienmēr ir darīts, jo tā ir droši. Un tā vienmēr būs. Līdz ar to,  daudz efektīvāk būtu radīt vidi, kura prasa pēc mazāka drosmes līmeņa, nekā radīt neskaitāmus drosminiekus vai pofigistus, kuri spētu pilnībā izpausties un pašrealizēties esošajā vidē, veidojot radošu sabiedrību,  kura, kā visi atzīst ir vienīgā valsts attīstības iespēja nākotnē.

Šajā uzdevumā izšķiroša nozīme būtu valsts pārvaldei. Patlaban tās galvenās pamatvērtības ir kontrole un neuzticība. Šīs vērtības caur dažādu valsts institūciju aktivitātēm tiek  „iekodētas”  tajos, kuri saskaras ar tām.  Pēc būtības birokrātija ir pretstats radošumam. Tāpēc birokrātijai vajadzēs būt īpaši inovatīvai, lai pārveidotu sevi tā, lai varētu rasties radoša sabiedrība. Citādāk radošuma nedēļas būs kā filmas par dzīvi savannā, kuras rādītu zoodārzā, mācot tā iemītniekiem, kā ir jādzīvo.

Vairāk par Ideju Akadēmiju: www.idejuakademija.lv un Facebook lapā.

Andris Čeksters, radošs cilvēks