“Manā karjerā, strādājot pie politikas izstrādes un ieviešanas, kā arī savā mākslinieka un teātra veidotāja darbā, es varu redzēt, ka vairumā gadījumu politikas veidošana un māksla ir divas dažādas pasaules. Mākslinieki redz politikas veidotājus kā ļoti tālus no realitātes, bāzētus uz zemes, bet savukārt politikas veidotāji redz māksliniekus kā indivīdus, kuru uzdevums ir radīt darbu, nevis domāt par politiku, jo tā ir zinātne, kurai nav nekāda sakara ar to, kas tiek darīts mākslas radīšanas procesā.
Pandēmija, iespējams, mums ir parādījusi, kā šo divu pasauļu apvienošana var radīt pozitīvu ietekmi. Jo neskaitāmas reizes esam redzējuši to, ka pats UNESCO, dažādas organizācijas un pat mākslinieki apvienojas krīzes dēļ, lai rastu efektīvus risinājumus pēc iespējas īsākā laikā. Tātad, mēs esam redzējuši un visi piedzīvojuši šos mirkļus, kad šīs divas pasaules saskaroties var radīt pārsteidzošas lietas,” Toni Attrad, radošo industriju speciālists skaidro, kāpēc mums politikas veidošanā jāiesaista mākslinieki un kultūras profesionāļi? Kādi ir galvenie principi , kā mēs varam izveidot atvērtu pilsonisko telpu, kādas ir sastāvdaļas, kas mums ir vajadzīgs?