06.03.2012

Radošajās industrijās vērtība tiek pievienota nevis produkta ražošanas, bet gan tā patērēšanas procesā. Pārejā no zināšanu ekonomikas uz radošo ekonomiku pamatideja ir nevis zināt, kā labāk paveikt uzdevumu, bet prast izvērtēt, ko vispār ir vērts darīt.

Radošo kvartālu attīstība galvenokārt saistāma ar kopienu aktivitāti, inovācijām un sadarbību dažādos līmeņos. Ideālā gadījumā radošās iniciatīvas pašas par sevi vairs nav tikai kādas radošas idejas nesējas un reproducētājas, bet tās ir atvērtas sistēmas, kuras caur dalībnieku zināšanu un ideju apmaiņu ģenerē inovatīvus risinājumus un ne tikai risina iepriekš atpazītas problēmas, bet spēj uzturēt, attīstīt sevi un apkārtni.

Tomēr radošums bāzēts entuziasmā drīz izsīkst, cīņa par eksistenci bez ilgtermiņa perspektīvas iztukšo. Šobrīd Rīgā ir iezīmējušās ap 10 radoši aktīvas vietas / radošie kvartāli, un mūsu kopēja atbildība ir radīt  platformu to ilgtspējai. Kā vērā ņemami pozitīvi faktori ir pēdējā desmitgadē pieaugusī sabiedrības tolerance pret atšķirīgo, iracionālo un eksperimentālo dažādās dzīves jomās, kā arī spēja ar izpratni palūkoties pāri Latvijas robežām un nelikt visas cerības uz valsti. Valstij ir jāparedz attīstības modelis, kurā tā sniedz sistemātisku atbalstu (piemēram, palīdzība līdzekļu piesaistē no ES fondiem), bet tas ir tikai viens no elementiem.

Una Meiberga, Kalnciema kvartāla pārstāve