19.03.2012

Radošās darbības nedēļas semināros paustās idejas, pieredzes un secinājumi, kā arī  diskusiju spraigums ir bagātīgs ierosinājumu avots, kas, cerams, tiešām pāraugs daudzveidīgā radošā darbībā un sekmīgā starpsektoru mijiedarbībā. Radi Latvija pasākumi ļauj izdarīt  noteiktus secinājumus par tiem priekšnosacījumiem, kas, šķiet, būtu ļoti svarīgi radošuma elementa tālākai nostiprināšanai gan pašā radošo industriju sektorā, gan arī izglītības un  valsts pārvaldes sektorā. Secinājumi , protams, katram radošās darbības nedēļas dalībniekam ir vairāki, taču manā pieredzes „uzkrājumā” nozīmīgākie šķiet, ir tie, kuri izsakāmi ar šiem atslēgas vārdiem: novērtēt sevi, saskatīt radošumu, uzticēties citiem.

Pirmkārt, jāmin kāds daudzu diskusiju dalībnieku akcentēts radošo industriju attīstības priekšnosacījums, kuru pirmajā acumirklī gribas noraidīt kā tukšu demagoģiju, taču galu galā, tomēr to nākas novērtēt kā būtisku. Ir runa par ideju, ka visiem iesaistītajiem ir jāapzinās, ka radošo industriju sākums ir katrā no mums, tas ir – radošs cilvēks. Tēze ir triviāla, it kā neko neizsakoša un tukša, bet paradoksālā kārtā, manuprāt dziļi patiesa, jo radošumu un tā pārvērtības „industriālas vērtības” veidolā (tas tiek darīts, tomēr) ir grūti sekmēt izmantojot formalizētus uzvedību regulējošus instrumentus – piemēram, tiesību normatīvos aktus. Radošo industriju attīstību īsteno un pavada radošu, brīvu, eksperimentiem un sadarbībai  atvērtu personību kopienas, kuras spēj vienoties par kopējiem mērķiem un būt aktīvas to sasniegšanā.

Otrkārt,  īpaša nozīme ir diskusijās aktualizētajai tēzei „lielais nezināmais ir zināmais par Latviju”. Kā pazīt un saskatīt to radošās darbības rezultātu  kas satur potenciālu kļūt par produktu ar augstu pievienoto vērtību? Radošums pats par sevi ir bijis, ir un būs katras kultūras neatņemama sastāvdaļa, tikai jautājums – kā katra kopiena spēj ( grib?)  šo radošuma izpausmi integrēt ekonomikā, saskatīt tajā ekonomikas izaugsmes potenciālu? Piekrītu visiem, kuri norādīja uz nepieciešamību apzināt, uzskaitīt, „padarīt redzamas” jau esošās radošās iniciatīvas un produktus, kuru pamatā ir augsts radošuma elementa „īpatsvars” un „signalizēt” par tā esamību visām iesaistītajam pusēm. Informāciju tehnoloģijas ļauj veidot datu bāzes, izmantot kartēšanas un citus instrumentus radošās darbības rezultātu uzkrāšanai un dokumentēšanai. Gribētos, lai šis process iegūtu izvērstākas izpausmes, jo tas ļautu iegūt skaidrāku priekšstatu par Latvijas radošo nozaru resursiem.

Treškārt, ir daudz simptomu, kuri liecina, ka Latvijā ar grūtībām veidojas daudznozaru klāsteri, saites, korporācija, dialogs, sadarbība starp atšķirīgām kopienām. Protams, mēs izmantojam ES struktūrfondu apguves programmas un veidojam biznesa inkubatorus, kuri reizēm ir veiksmīgi, bet reizēm  - nē. Manuprāt, tieši vispārējais savstarpējās uzticēšanās trūkums gan starpkopienu līmenī, gan kopienu iekšējās attiecībās, ir būtisks šķērslis radošo industriju izaugsmei, jo neveicina informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem, ideju producētājiem, produktu radītājiem, izglītības sektoru, valsts pārvaldi un citām radošo industriju attīstībā iesaistītajām pusēm. Uzticēšanās kultūras un starpnozaru komunikācijas attīstība ir sarezģīts, iespējams ilgstoši pildāms uzdevums, taču, manuprāt, absolūti nepieciešams priekšnoteikums radošo industriju sekmīgai attīstībai Latvijā...un baidos, ka šī priekšnoteikuma izpildei maz derēs ārzemju ekspertu padomi, jo uzticēšanās problēmai Latvijas sabiedrības līmenī ir specifiskas un dziļas saknes, kas liks meklēt tai oriģinālus risinājumus.

Būs jābūt radošiem pašiem!:) ...un pievienotā vērtība jārada pašiem!:) Ko nu? 

Fotogrāfija no Radošās Darbības nedēļas radi!Latvija ietvaros notikušā prātošanas vakara "Jānis Muncis- Latvijas zīmola atslēga" 15.martā Pērlē. Vairāk fotogrāfijas no pasākuma, lūdzu, skatiet šeit, radi!Latvija Flickr galerijā. 

Anda Laķe, dr.sc.soc. LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja