radi!2013 ietvaros Dagdas novadā organizētie pasākumi

23.aprīļa vēlā vakarā Ķepovas Vides izglītības un kulturas centrā notika neparasts pasākums, kura nosaukums un būtība atbilst Radošas darbības nedēļas vadlīnijām. Viens no pasākuma galvenajiem mērķiem bija veicināt novada atpazīstamību, pievēršot sabiedrības uzmanību novadnieka – psihologa, filozofa un parapsihologa Konstantīna Raudives personībai.
Pasākuma ieskaņā klatesošos uzrunāja Asūnes pagasta pārvaldes vadītāja Inese Plesņa, kura atzīmēja to, ka Konstantīns Raudive dzimis 30.aprīlī un šis pasākums ir tieši laikā.
Konstantīns Raudive ir teicis:” Cik neaptverami plaša ir cilvēka dvēsele! Tu vari ceļot dienu un nakti, tā visu mūžu, un galā pārliecinies, ka nekur no sevis neesi aizceļojis, ka pār tavu galvu arvien mirdz tava likteņa zvaigzne”.
I.Plesņa:”Šovakar mūsu likteņa zvaigzne mūs visus ir aicinājusi Konstantīna Raudives dzimšanas dienas priekšvakarā iepazīties ar šo interesanto un mistisko lappusīti”.
Klātesošajiem vakara gaitā tika piedāvāta iespēja noklausīties skolotājas Leonoras Brences un Asūnes pamatskolas novadpētniecības pulciņa „Mantojums” sagatavotos lasījumus par Konstantīnu Raudivi kā parapsihologu, ka arī mēģināt sadzirdēt viņa audiokasetē ierakstītās garu pasaules balsis.
Asūnes pamatskolas novadpētniecības pulciņa „Mantojums” simbols ir ābols. Katrs klātesošais saņēma no dažādu krāsu papīra izgrieztus ābolus ar K.Raudives atziņām.
Latviešu interese par saviem priekštečiem nekad nav zudusi, un tāpēc īpaši nozīmīgi ir liecinieki, kuri mums noder kā avoti dzimtu vēstures pētīšanā. Parapsiholoģijas vakarā atmiņās par Raudives dzimtu dalījās Leontīna Raudive.
Otrs pasākuma mērķis bija sekmēt tradicionālās kultūras mantojuma daudzveidīgo formu izzināšanu un pielāgošanu mūsdienu kultūrvidei. Tāpēc parapsihologijas vakara gaitā bija iespēja pietuvoties „šīs saules” un ‘viņsaules” būtībai ne tikai caur Konstantīna Raudives pieeju, bet arī caur latviešu dainās apslēpto mūsu senču gudrību.
Starp „šo sauli” un „viņsauli” ir ļoti plāna robeža, kura pasākumā kā balts aiskars nolaidās, simboliski atdalot abas saules. Ēnu spēles bija kaut kas neparasts un aizkustinošs, kas lika skatītājiem nokļūt it kā ārpus laika un vietas. Visu pasākuma laiku zalē valdīja pilnīgs klusums.
Latviešu folklora un mitoloģija ir bagāta ar simboliem. Folkloras kopu dziedātajās latviešu tautas dainās izskanēja miers un gaišs skats uz pasaules norisēm. Daina ir sava veida lūgšana. Daina ir tilts starp pasaulēm, starp mums un mūsu aizgājējiem.
Vakara izskaņā kopīgi dziedātā un visiem ļoti pazīstamā daina Pi Dīveņa gari goldy, piepildīja telpu ar īpašu spēku un gaišumu.
Simboli parādījās ne tikai pasākuma gaitā, bet arī tā izskaņā, kad, pateicoties visiem par sadarbību tik neparasta pasākuma tapšanā, es pasniedzu nevis grieztos ziedus, bet rožu stādus, uzsverot, ka grieztie ziedi spēj priecēt neilgu laiku un neprasa arī īpašas rūpes. Rozes stāds bija kā simbols. Simbols kultūrai, kura, tāpat kā viņš, jāsaudzē un jākopj.
27.04.2013. Dagdas novada Tautas namā X Dziedošo kolektīvu un „gvelžu” saietu „Auni kõjas, laksteigola!”.
Ar dziesmu „Skaidra volūda” 27.aprīlī Dagdas novada Tautas namā noslēdzās X Dziedošo kolektīvu un „gvelžu” saiets „Auni kõjas, laksteigola!”
Šogad jubilejas saiets pulcēja kopā ap 150 pašdarbniekiem, kuri pārstāvēja četrus novadus: Dagdas, Krāslavas, Rēzeknes un Aglonas.
Desmit gadus atpakaļ radās doma, ka pašdarbniekiem, kuri darbojas tradicionālās kultūras jomā ir nepieciešams savs pasākums, kurā kaut reizi gadā būtu iespēja satikties ar draugiem, kaimiņiem vai, vienkārši, domubiedriem. Pasākuma ideja tika realizēta 2004.gada 23.maijā, kad Dagdas Tautas namu pieskandināja latgaliski dziedātās dziesmas, tāpēc arī desmitais saiets izskanēja latgaliešu valodā.
Šogad X Dziedošo kolektīvu un „gvelžu” saiets noslēdza Radošās darbības nedēļu RADI!2013 Dagdas novadā, tāpēc saietā varēja satikties ne tikai ar dziedātājiem, joku stāstītājiem, bet arī ar radošiem cilvēkiem, kuri bija gatavi pastāstīt par to, ko viņi darīja Radošās darbības nedēļā.
Ir jau kļuvis par tradīciju, ka pasākums notiek aprīļa beigās, kad jau atnācis pavasaris, debesu zilgmē cīruļi ievingrina savas balsis, pilni spēka raisās pumpuri un, saules izauklētas, meža malā uzzied pirmās vizbulītes. Lai gan pasākuma dienā saulīte nepriecēja, pašdarbnieki bija tie, kas atkausēja skatītāju sirdis ar sirsnīgam dziesmām, jautriem jokiem un prieku par kārtējo kopā sanākšanu pēc garās un ieilgušās ziemas.
Četru stundu garajā jubilejas koncertā piedalījās: Aglonas folkloras kopa „Olūteņš”, Andrupenes folkloras kopa „Sovvaļņīki”, Andzeļu TN vokālajais ansamblis „Priekam”, Dagdas mūzikas skolas kolektīvi, Dagdas folkloras kopa „Olūteņi”, Dagdas Pensionāru biedrības vokālajais ansamblis „Sendienas”, Ezernieku folkloras kopa „Akmineica”, Izvaltas folkloras kopa „Izvoltīši”, Izvaltas/Šķeltovas bērnu folkloras kopa „Mozī latgalīši”, Mākoņkalna folkloras kopa, Pušas vokālajais ansamblis „Võlyudzeitis”, Rita Pūliņa, Svariņu muzikanti Donāts Mileika un Vladislavs Bobovičs, Šķaunes vokāli/instrumentālā apvienība un Ūdrīšu folkloras kopa „Rudzutaka”.
Dziedošo kolektīvu un „gvelžu” saiets „Auni kõjas, laksteigola!” Dagdā notika jau desmito reizi. Katru gadu, blakus esošajiem mērķiem, tiek paredzēts kāds jauns mērķis, kas rosina pasākuma dalībniekus rast un meklēt, celt gaismā sen aizmirsto, pielāgot mūsdienu kultūrvidei, sanākt kopā un dalīties savā pieejā.
Šogad gribējām pievērst uzmanību latgaliešu tradicionālās kultūras vērtībām, kas izskanēja latgaļu valodā dziedātajas dziesmās un stāstnieku stāstītajos stāstos.
Pasākums notika pie galdiem, kur gan dalībniekiem, gan skatītājiem tika paredzēti galdi, lai veidotu kopības sajūtu, kuru pastiprināja pasākuma izskaņā kopā dziedātās dziesmas un cienāšanās, kā jau mūsu novadā senatnē tika pieņents, ar tradicionāliem ēdieniem.

Inta Viļuma
Dagdas novada Folkloras centra vadītāja
26123157
oluteni@apollo.lv